Atskats uz starptautisko konferenci “Fluorīdi un antibiotikas: līdzsvars profilaksē un ārstēšanā”

Jūnija izskaņā Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā norisinājās zobārstniecībai nozīmīgs notikums – konference “Fluorīdi un antibiotikas: līdzsvars profilaksē un ārstēšanā”, kurā piedalījās pasaulē atzīti nozares eksperti un viesprofesori – profesors Jaime Cury, profesore Cinthia Tabchoury un asociētais profesors Pedro Ricomini. Konferenci papildināja arī RSU Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docenta Dr. Aigara Reiņa lekcija.

Konferences tēmas aptvēra zobārstniecībā vienmēr aktuālus jautājumus par fluorīdu darbību un to neaizstājamo nozīmi iedzīvotāju mutes veselības uzlabošanā, īpaši kariesa kontrolē un ārstēšanā, kā arī antibiotiku lomu sistēmiskā un lokālā ārstēšanā un pasākumiem, kas var mazināt antibakteriālās rezistences izplatīšanos.

Antibakteriālā rezistence – vairāk nekā tikai antibiotiku lietošana

Konferencē tika uzsvērts, ka pārmērīga antibiotiku izrakstīšana nav vienīgais un pat ne būtiskākais antibakteriālās rezistences attīstības iemesls. Ikdienā, pērkot, lietojot vai pat vienkārši izmetot produktus, kas satur antibakteriālas vielas, piemēram, zobu pastas un mutes skalojamos līdzekļus ar triklozānu vai hlorheksidīnu, mēs veicinām antibakteriālās rezistences attīstību apkārtējā vidē. Turklāt šādu līdzekļu rutīnas lietošana mutes veselības uzlabošanai lielākoties nav pamatota.

Asociētais profesors Pedro Ricomini savā lekcijā skaidroja, ka, lai terapeitiskās antibiotiku devas spētu efektīvi iedarboties uz patogēnajām baktērijām, vispirms ir jānoārda ekstracelulāro polisaharīdu matrice jeb biofilma, atbrīvojot baktērijas no tās aizsargājošās struktūras. Mutes dobumā baktērijas brīvā formā sastopamas salīdzinoši reti, tādēļ vairumā gadījumu antibakteriālu kosmētisko līdzekļu lietošana nav efektīva pat tad, ja to lietošana būtu indicēta.

Docents Aigars Reinis savā lekcijā sniedza praktiskus ieteikumus par pareizām antibiotiku devām, ārstēšanas ilgumu un precīzām indikācijām. Ievērojot šos principus, ikviens zobārsts var dot savu ieguldījumu antibakteriālās rezistences ierobežošanā.

Cukurs un biofilma – galvenie kariesa attīstības faktori

Konferencē vēlreiz tika uzsvērta cukura nozīme kariesa attīstībā. Interesanti, ka tieši saharoze ir ogļhidrāts, kas veicina īpaši blīvas un strukturētas biofilmas veidošanos. Šādā biofilmā pH tās dziļākajos slāņos pazeminās līdz kritiskam līmenim, radot apstākļus emaljas demineralizācijai un kariesa attīstībai.

Ļoti uzskatāmi tika demonstrēts, ka, uzņemot glikozi un fruktozi atsevišķi, biofilmas biezums un virulence palielinās tikai nedaudz. Savukārt, uzņemot tos saharozes veidā, biofilma veidojas aptuveni divreiz straujāk, kļūst ievērojami biezāka un tajā daudz vieglāk tiek sasniegts kritiskais pH.

Fluorīdi – neaizstājami kariesa ārstēšanā un kontrolē

Liela uzmanība tika pievērsta arī fluorīdiem. Lai gan publiskajā telpā joprojām netrūkst mītu un šaubu par to efektivitāti un drošumu, zinātniskie pierādījumi nepārprotami apliecina, ka labāka rīka kariesa kontrolei mūsdienās nav.

Konferencē tika uzsvērts, ka fluorīds nav tikai profilakses līdzeklis. Zobu tīrīšana ar fluorīdu saturošu zobu pastu ir ikdienas “zāles” emaljas bojājumiem, savukārt zobārsta vai zobu higiēnista veiktās profesionālās fluorīdu aplikācijas pēc zobu pulēšanas ir būtiska kariesa ārstēšanas sastāvdaļa. Tika uzsvērts, ka fluorīdu aplikācijas ir nozīmīgāka kariesa ārstēšana nekā pati urbšana un plombēšana, jo plombēšana novērš slimības sekas, bet neārstē pašu slimību.

Apvienojot pacienta ikdienas ārstēšanos mājās ar regulārām profesionālām fluorīdu aplikācijām ik pēc 3, 6 vai 12 mēnešiem, iespējams nodrošināt efektīvu kariesa kontroli un palīdzēt cilvēkam saglabāt savus zobus visa mūža garumā.

Latvijā kariesa profilakse joprojām ir aktuāls izaicinājums

Diskusijās izskanēja arī atziņa, ka pasaulē kariesa kontroles tēma daudzviet kļūst mazāk aktuāla, jo fundamentālās zināšanas, kas radītas pirms aptuveni 50 gadiem, daudzās valstīs jau veiksmīgi ieviestas praksē.

Piemēram, Skandināvijā ir iedzīvotāju grupas, kur kariesa izplatība ir mazāka par 10 %, bet kopumā nepārsniedz 50 %. Tikmēr Latvijā kariesa izplatība jau pirmsskolas vecuma bērniem sasniedz aptuveni 90 %.

Tur, kur izdevies samazināt kariesu līdz sabiedrības veselības ziņā kontrolējamam līmenim, šodien iespējams vairāk pievērsties estētiskajai zobārstniecībai un citām modernām ārstēšanas metodēm. Latvijā joprojām īpaši nozīmīga ir profilakse un uz pierādījumiem balstītu kariesa kontroles pasākumu ieviešana.

Studentiem – iespēja mācīties no zināšanu pirmavotiem

Pateicoties šai konferencei, RSU studentiem turpina veidoties unikāla lekciju bibliotēka no pašiem zināšanu pirmavotiem. Lai gan ilgtermiņā nav iespējams algot pasaules vadošos pētniekus, kuri radījuši fundamentālās zināšanas par mutes dobuma bioloģiskajiem procesiem, slimību etioloģiju un ārstēšanas mehānismiem, pateicoties RSU viesprofesoru atbalstam, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta un Latvijas Bērnu zobārstu asociācijas iesaistei, studentiem ir iespēja mācīties no pasaules līmeņa ekspertiem.

Šādas starptautiskas konferences ne tikai bagātina Latvijas zobārstniecības speciālistu zināšanas, bet arī nodrošina iespēju nākamajiem zobārstiem mācīties no pasaules vadošajiem zinātniekiem un ieviest klīniskajā praksē jaunākās, uz pierādījumiem balstītās atziņas.